Vektori

Ģeometrijā par vektoru sauc orientētu nogriezni - tātad tam ir virziens un lielums. Parasti vektorus zīmē kā bultas un jebkurš vektors atrodas ar sākuma punktu uz (0, 0) koordinātēm, ja vien nav tas nav nobīdīts. Katru vektoru var apzīmēt vairākos veidos:

• Ja vektors nav nobīdīts, tad (x, y).
• Ja vektors nav nobīdīts, tad vektora izmērs un leņķis trigonometriskajā riņķī.
• Ja vektors ir nobīdīts, tad nenobīdīta vektora apzīmējums un nobīde (x, y). Nobīde pati pa sevi jau ir vektors, tādēļ to var apzīmēt dažādi.
• Ja vektors ir nobīdīts, tad nobīdītā vektora nogriežņa sākuma un beigu punkts.

Piemēru vektoram var apskatīt 1. attēlā.

Vektoru saskaitīšana

Saskaitot divus vektorus var iegūt trešo. Divu vektoru saskaitīšana izskatās tā, ka tiek salikti abi vektori viens galā otram, lai vienas bultas sākums ieietu otras bultas beigās. Kad tas ir izdarīts, novelk no beigām uz sākumu bultu (skatīt 2. attēlu). Ja ir jāsaskaita divi vektori (a, b) un (x, y), tad rezultātā tiek iegūts (a + x, b + y).

Negatīvs vektors

Ja vektoram ir priekšā - zīme, tad to var apgriezt otrādi (mainīt orientāciju) un vektors atkal kļūst pozitīvs. Ja ir nepieciešams atņemt vektorus, tad apgriežot otrādi vektoru, kuram ir priekšā mīnuss, un saskaita vektorus. Piemēram, atņemot no (a, b) vektoru (x, y), iegūst vērtību (a - x, b - y).

Vektora garums

Vektora garumu apzīmē |a|, ja a ir vektors, tad |a| ir a koordināšu pitagora formulas rezultāts. Piemēram, vektoram (a, b) vērtība |(a, b)| = sqrt(a^2 + b^2).

Vektora reizinājums ar skalāru skaitli

Reizinot vektoru ar skalāru skaitli, ar skaitli reizina katru vektora koordināti. Piemēram, (a, b) * 5.5 = (a * 5.5, b * 5.5).