Gudrinieku planētā dzīvo gudri astronomi. Tie tikko uzbūvēja milzīgu teleskopu un nu tie vēro tuvējās galaktikas. Astronomi ir novērojuši, ka tuvākajās galaktikās planētas pārvietojas ap galaktikas centru pa elipses veida orbītām. Taču bieži vien šīs orbītas mēdz krustoties un planētas cita ar citu mēdz sadurties. Gudrinieku mitoloģijā daudzām planētām ir piešķirtas dažādas nozīmes. Gudrinieki grib zināt, cik ir tādu planētu pāru K, kuru orbītas krustojas un, iespējams, kādā brīdī riskē sadurties. Viņi grib arī zināt, cik ir tādu planētu L, kas ir stabilās orbītās un kuras nekrusto nevienas citas planētas orbītu.

Planētu orbītas tiek aprakstītas ar elipses funkciju: x² / A² + y² / B² = 1, kur A un B ir elipses koeficienti.

Piemēram, ja A = 2 un B = 1, elipse izskatās sekojoši:

Tiek garantēts, ka visu planētu orbītu centri atrodas galaktikas centrā, jeb koordinātēs (0, 0), kā arī planētu elipses orbītām simetrijas asis ir perpendikulāras galaktikas koordināšu asīm. Nav tādu divu planētu, kurām orbītas ir vienādas.

Pirmajā rindā dots vesels skaitlis – planētu skaits N (1 ≤ N ≤ 100 000).

Tālāk seko N rindas, kas katra apraksta vienas planētas orbītu.

Katru orbītu apraksta ar 2 veseliem skaitļiem A, B. Šie ir elipses funkcijas koeficienti (1 ≤ A, B ≤ 100 000).

Vienīgajā rindā izvadiet divus veselus skaitļus K un L, atdalītus ar vienu atstarpi.