Zinātnieks ir saņēmis konferenču grafiku tuvākajiem gadiem. Katrai konferencei ir zināms tās sākuma un beigu datums. Zinātnieks vēlas apmeklēt pēc iespējas vairāk konferenču. Tā kā zinātnieks ir apzinīgs, viņš tajās konferencēs, kuras apmeklē, piedalās no pirmās līdz pēdējai dienai bez pārtraukumiem. Pārbraukšanai uz citu konferenci pilnībā pietiek ar nakti - ja vienā dienā kāda konference beidzas, tad jau nākamajā dienā zinātnieks var būt uz citas konferences sākumu. Dotam konferenču grafikam nosakiet, kādu lielāko skaitu konferenču zinātnieks var apmeklēt!

Ievaddatu pirmajā rindā dots konferenču skaits n kā naturāls skaitlis, kura vērtība nepārsniedz 1000. Katrā no nākošajām n faila rindām dota informācija par vienu konferenci - tās sākuma un beigu datumi, kas atdalīti ar tukšumsimbolu. Katrs no datumiem ir formā dd.mm.yyyy , kur dd apzīmē dienu (divi cipari, robežās no 01 līdz maksimālam dienas numuram attiecīgajā mēnesī) , mm - mēnesi (divi cipari, robežās no 01 līdz 12), bet yyyy - gadu (četri cipari, robežās no 2004 līdz 2099). Konferences beigu datums nevar būt agrāk par sākuma datumu (datumi var sakrist, kas nozīmē, ka konference notiek vienu dienu). Konferences ievaddatos var nebūt sakārtotas hronoloģiskā secībā.

Izvaddatu vienīgajā rindā jāizvada viens naturāls skaitlis - maksimālais konferenču skaits, ko zinātnieks var apmeklēt.

Uzdevums izmantots Latvijas 16.informātikas olimpiādē 2003.gadā.