Valūtas spekulantam Džordžam ir izdevies uzzināt valūtas kursu starp dolāriem un kronām tuvākajām dienām. Valūtas kursu katrā dienā nosaka divi skaitļi A un B. Tas nozīmē, ka šajā dienā A dolārus var nopirkt par 100 kronām vai arī 100 kronas var nopirkt par B dolāriem. Valūtas maiņa notiek elektroniski, tāpēc valūtas daudzums tiek aprēķināts precīzāk nekā izmantojot tikai divas zīmes aiz komata.

Sākumā Džordžam ir 100 kronas.

Uzrakstiet programmu, kas aprēķina, kādu lielāko daudzumu kronu Džordžs var iegūt naudas maiņas rezultātā, un nosaka, kura no dotajām atbildēm ir vistuvāk precīzajam atrisinājumam! "Vistuvāk" nozīmē, ka, ja visām dotajām vērtībām tiek aprēķināta starpība(pēc moduļa) starp šo doto un jūsu atrasto atbildi, tad izvēlētajai atbildei šī starpība ir vismazākā.

Ievaddatu pirmajā rindā dots naturāls skaitlis N (1≤N≤100) - dienu skaits, kuram Džordžam izdevies uzzināt valūtas kursus.

Katrā no nākošajām N rindām dots pa diviem naturāliem skaitļiem A un B (100 ≤A≤B≤1000) - valūtas kursam vienā dienā. Starp skaitļiem ir viens tukšumsimbols un skaitļi faila i+1-ajā rindā atbilst valūtas kursam i-tajā dienā.

Tālāk failā seko 100 rindas, kur katrā no tām dots pa vienam atšķirīgam reālam skaitlim - iespējamam dotā uzdevuma atrisinājumam.

Izvaddatu vienīgajā rindā jāizvada naturāls skaitlis - tās atbildes numurs pēc kārtas, kura ir vistuvāk iegūtajam kronu daudzumam.

Uzdevums izmantots Horvātijas informātikas olimpiādē 2001.gadā

P.S. Sakarā ar to, ka ievaddati ir tik lieli, tie netiks attēloti testu paraugos. Zemāk ir fragments ar piemēru iespējamam testam.

8
218 219
228 231
227 235
205 213
230 232
239 239
251 258
205 213
126.12
126.14
126.16
126.18
...

Otrajā dienā no 100 kronām iegūst 228 dolārus, trešajā no 228 dolāriem iegūst 107.0422 kronas, septītajā no 107.0422 kronām iegūst 268.6760 dolārus un astotajā no 268.6760 dolāriem iegūst 126.1389 kronas.